Bez tām valstīm, kuras uzskaitīju pirms desmit postiem, bija vēl arī Igaunija. Turp mēs brīvdienās devāmies ar 🚲🚴♀️🚴♂️, lai pabraukātos. Tas mums gluži labi izdevās, lai gan neiztikām arī bez strīdiem un ķildām. Ceļojumos, saprotams, no tā izvairīties ir grūti, īpaši, ja maz tiek pārrunāti mērķi un maršruti. Protams, arī neizgulēšanās liek sevi manīt. Bieži vien 👨👩 trigerē viņu personīgās pagātnes traumas, gluži kā posttraumatiskā stresa sindroms 💂♀️💂♂️. Paralēles vilkt var, taču personības iezīmes saukt DSM (psihisko slimību klasifikatora) terminiem gan nevajadzētu. Tas devalvē to cilvēku pieredzi, kuri ir reāli slimi. Ja jums, piemēram, spilgti izpaužas trauksme, tad to sauc par rakstura akcentuāciju. Bet ja tā burtiski pārņem visu jūsu dzīvi, tad tā jau ir slimība. Ir vērts aiziet pie ārsta un dabūt diagnozi, nevis ciest līdz pēdējam. Sagrausiet sevi, ja uzliksiet tam mīksto. Es to garantēju! Sliktākajā gadījumā nopērciet lavandas eļļu. Tas ir viens no retajiem uztura bagātinātājiem, kas pierādāmi palīdz pret trauksmi.
Paštaisīts tornis
Igaunijā mēs iekšā dziļi nebraucām, bijām pie robežas, ap Misso. Ļoti gleznaina vieta. Tik daudz pauguru, ka augstuma kāpums pirmajā dienā pēc barometra bija 750 metri. Baltijai tas ir tiešām ļoti daudz. Pa ceļam iebraucām pie kāda pabružāta, dīvaina paskata 🗼, kur kāpnes iekārtotas tā, ka, rāpjoties augšā, tu pats sev traucē. Kad nokāpām, pienāca 👴 no blakus viensētas un sāka ar mums komunicēt stipri igauniskotā krievu valodā. Saprast nebija viegli, bet mēs tomēr uzzinājām, ka to 🗼 viņš ir uzbūvējis prikola pēc, un šis ir jau ceturtais! Uzreiz kļuva priecīgi, ka pārdzīvojām šo vizīti. Jo pilnīgi nav zināms, vai čalim ir būvniecības izglītība un projekts ar slodžu aprēķinu. Tomēr viņš ir malacis, ka kaut ko tādu veido — lielākā daļa cilvēku laukos truli buhā, vismaz Latvijā. Varbūt tajā arī ir tas noslēpums, kāpēc igauņi mūs tā apdzen. Viņiem ļoti izplatīta ir 🍎🍏 un 🍅🥒 pašapkalpošanās tirdzniecība ceļmalās – iemet naudu, paņem ābolus. Es kaut ko tādu redzēju arī Lietuvā, turklāt ar medu!. Un pat Latvijā vietām ir. Bet cilvēki, kas atbrauc no valsts, kuru nedrīkst nosaukt vārdā, nedaudz apstulbst no šāda futūrisma.
Ceru, ka kādreiz mēs dzīvosim pasaulē, kur tā būs norma.
